Itāļu zirnekļcilvēks

1. epizode

2. epizode

3.epizode

4. epizdoe

5. epizode

6. epizode

7. epizode

8. epizode

9. epizode

10. epizode

Nolāpīts, tas tak kloksis 2

Šodien JLo man parādija Šlosberga jaunās filmas traileri, aizmirsu kā sauca. Varu vienīgi piebilst to, ka mēs (258 Movies) kolektīvs esam nenormāli talantīgi un apdāvināti, jo ja ”talantīgi” cilvēki sāk no mums spert idejas, tas ir vienkārši pretīgi un var izraisīt akūtu vemšanu, tajā pašā laikā ceļot mūsu pašapziņu un liek saprast, ka neesam zemē metami. Paldies par to pašu!

Moš mums vēlāk atlies kaut kādu piķi par šito pasācienu.

Desert Sessions – vol.9 – vol.10

Desert Sessions ir viens no tiem muzikālajiem projektiem, kam nevar piedēvēt kādu konkrētu žanru. Tas ir psihedēlisko vielu iespaidā radies eksperimentālais projekts, kura radošu sastāvu veido mūziķi no Monster Magnet, Kyuss, Goatsnake, earthlings? ar Dzošu Hommu priekšgalā.
Bet, ko nu par nolasīto blici…
Projekts tapa 97. gadā, Kalifornijā, Rancho de la Luna. Šī māja piederēja Deivam Katingam un Fredam Dreikam. Māja, kur tapa viņu mūzika, bija unikāla ar retajiem ienstrumentiem un ierakstu sitēmām.
Pirmais albums, (vol1.-vol2.), tapa trīs dienās bez apstājas un halucigēno sēņu iespaidā. Bet nav jēgas jums klāstīt par katra albuma saturu un tapšanu. Es stāstīšu par vienu konkrēto un mīļāko.
Vol.9-Vol10. ir vienīgais albums, kam izveidojas žanrs un tas ir tas pats tuksnešu roks. Tas paliek konkrētāks un nav tik haotiski sadrumstalots, to ir vieglāk saprast, patiesībā tas ir vienīgais, kuru var saprast, jo iepriekšējās daļas vienkārši nevar uztvert bez iedziļināšanās lirikās. Bet tas nav savrīgi, jo projekts pats par sevi bija domāts mūziķiem pašiem preikš sevis, tā teikt, kosmiskajai atklāsmei nevis Resnajam Tonijam.
Albumā ir 14 dziesmas, šo skaitli veido dažas dziesmas, kas ir dzirdamas QOTSA albumos, bet orģināli pieder DS. Albumā esošo dziesmu klāsts ir tikpat traks kā zila cūka policista tērpā un ratiņkrēslā ar motoriņu. Šos spilgtos gabalus veido vienkārši skaņu pinumi, paranojiski ar melno humoru piesātināti stāstiņi un vienkārša rēkšana telefonā. Šādas lietas netop cilvēkam esot pie skaidra prāta. Bet šī jau nebūs pirmā un arī pēdējā reize, kad māksliniekam vajag kārtīgu atklāsmes tripu, lai radītu kaut ko šādu. Bet nejau visās rēc klausulē. Visvairāk man šinī albumā patīk tas, ka ir piesaistīta tāda māksliniece, kā PJ Harvey, viņas vokāls vienkārši nospārda jumtu. Un, protams, Homma kosmiski sātaniskais vokāls ar griezīgajiem ritmiem šo skaņu plati padara par tādu, ko katrs otrais kabans neuztvers.
Vēl varu piebilst, ka šī nav mūzika, ko cilvēks var klausīties laižot disku 3 reizes pēc kārtas, vajag tā – noklausies vienreiz, atpūties un pēc nedēļas atkal.

zilās cūkas labākie gabali:
Creosote
I’m Here For Your Daughter
Sheperd’s Pie (pilnīgs bezsakars)

labākie gabali, kas veidoti ar īsta veča attieksmi:
Crawl Home
I Wanna Make It Wit Chu
Dead in Love

Down – Over the Under

Es nekad nebiju domājis, ka šī grupa mani kādreiz būtu piesaistijus. Praktiski es zināju ļoti maz par šo kolektīvu. Es devos uz vienu ekselentu veikalu, ar misiju: nopirkt Refused albumu, bet neatradu. Tad man acīs iekrita Down. Par grupu biju tik dzirdējis pa ausu galiem no Tomasa un nedaudz rokoties netā par stoner metālu. Tā man arī uzreiz saistijās ar EyeHateGod. Nosaukums vienkārši lika nopirkt, zināju, ka nenožēlošu.

Down formāli tika dibināti 91. gadā. Grupas supersastāvu vedo dalībnieki no Pantera, Corrosion of Conformity, Crowbar, Eyehategod un Kingdom of Sorrow. Pārstāvētais žanrs ir heavy/stoner metal. Grupa ir izdevusi trīs studijas albumus. Un es nedaudz pastāstīšu par pēdējo, kuru nopirku - Over the Under.

Pavisam atklāti sakot. Neko tik spēcīgu nebiju dzirdējis pēdējā gada laikā. Apbrīnojami enerģiska un ļoti profesionāli nostrādāta plate. Ļoti ekstrēma ģitārspēle un vienkārši graujoš Fila Anselmo vokāls. Tā teikt augstākās raudzes metāls.

Albums sastāv no 12 dziesmām. Šīs dziesmas var laist bez apstājas, jo plate patiešām nav garlaicīga. Neviena dziemsa nav garlaicīga. Bet ir divas, kas man patiešām iepatikās. On March the Saints un Never Try ir tās dziesmas, kas man neļauj atraut savas netīrās ausis no putekļainajām tumbām. Vēl patīkami mistisks bija Nothing in Return (Walk Away), kā arī… Viss pārējais albums, jopcik, tā ir kā mokoša agonija izvēlēties labāko dziesmu…

Runājot par lirikām. Tās ir ļoti, ļoti interesantas un aizskar visādas nepatīkamas, filosofiskas un arī eksistenciālas tēmas.

Nobeigumā vien varu pateikt, ka šis ir pēdējē laika labākais pirkums. Iesaku arī iekvienam sevis cienošam metaļugam, poperiem gan ne.

Nožēloju tik to, ka es šo grupu nepamaniju agrāk, damn i hate my life!

Obligāti jādzird:

Viss albums no sākuma līdz beigām.

Queens of the Stone Age – Era Vulgaris

Šodien laimīgā kārtā pa ceļam sanāca ieskriet veikalā UPE. Nafig? A, tapēc, ka dabuju jauno QOTSA albumu (Era Vulgaris), protams, man bija jau novilkts. Tas jau ir stilīgi, bet mana nebeidzamā milestība pret tuksnešu roku ir pārāk liela un tāpēc es nevarēju, vienkārši nevarēju nenopirkt. Mūzika būs pēdējā lieta kuras dēļ es žēlošu naudu.

Sākam ar to, ka kvīni ir kļuvuši patīkami smagi, vairāk ir jūtama hārdroka pieskaņa, kas bija raksturīga Rated R un Songs for the Deaf albumiem, mazāk ir palicis no Lullabies to Paralyze, tātad sākam atgriezites sākumā, kas man patīk. Protams, arī šinī albumā neiztikt bez dažām skaistām balādēm (īpaši Make it wit chu), kas ir vairāk raksturīga Džosa (solista) otrajam, (varbūt arī trešajam), eksperimentālajam superprojektam Desert Sessions.
Patīkami ir klausīties ar psihotropajām vielām piesātināto Sick, Sick, Sick un 3′s & 7′s, kas pavisam noteikti ierindojas pie labākajām dziesmām šinī albumā, tās var klausīties atkārtoti bez iespējas saindēties ar garlaicību. Šis pavisam noreikti ir labākais albums. Tas nav tik alternatīvs kā Song for the Deaf un nav tik maigs kā Lullabies to Paralyze, uzkatu, ka šādā veidā ir atrasts zelta vidusceļš. Tādēļ
priekš manis tas ir kā rūķa orgasms.
Nevaru arī beigt apbrīnot Homma virtuozitāti, šo jaunskungu es salīdzinu ar pašu Grolu, abi ir dzīvas leģendas. Protams, Homms šo grupu neuztur viens, pateikties varam čaļiem no Monster Magnet un Kyuss. Tā kā šis ir veiksmīgākais no albumiem, es došos nu gulēt pie ieslēgta maģa klausoties ruksnešainajos ŪSas roka skaņās. Pilnīga harmonija b**!

Ja nu ir kādi interesenti, iesaku:
Sick, Sick, Sick
I’m Designer
Misfit Love
Make It Wit Chu
3′s & 7′s
The Fun Machine Took a Shit & Died